Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vest
vest vedu, ved, ved, pag. vedu
1.trans. Pārvietot (ko) ar transportlīdzekli.
PiemēriVest kūdru.
  • Vest kūdru.
  • Vest malku.
  • Vest graudus uz dzirnavām.
  • Nākamajā dienā veda sienu tuvējā pļavas šķūnī ar trim zirgiem.
  • Piecas slaucamās govis smagiem tesmeņiem, Kalviciene jau tagad veda sviestu uz Klidziņas tirgu.
  • Jā, mēs braucām ar zirgu, un tas bija neparasti, jo zirgs nekad mūsu mājās tāpēc vien netika jūgts, lai vestu tikai cilvēkus..
1.1.Pārvietot (ko) – par transportlīdzekļiem.
PiemēriVienmuļi klabēdami, pārpildītie bēgļu vagoni veda uz Petrogradu Jaunā Rīgas teātra aktierus.
  • Vienmuļi klabēdami, pārpildītie bēgļu vagoni veda uz Petrogradu Jaunā Rīgas teātra aktierus.
  • Gar pusaklo namu sienām.. lodā krāsainas mašīnu vaboles, vezdamas cilvēkus projām, laukā no vasaras speltes.
2.trans. Pārvietojoties, parasti ejot, likt (cilvēkam) sekot, virzīties līdzi.
PiemēriVest bērnus pastaigāties.
  • Vest bērnus pastaigāties.
  • Vest viesus istabā.
  • «Atceries, kā tu pirmo reizi vedi mani rādīt jūru? Kā tu bridi ūdenī un vilki mani līdzi?»
  • Māmiņas nav. Nav, kas mazo Valtu ņemtu pie rokas, vestu saulainos izcirtumos zemeņu palasīt vai upmalas lazdās pariekstot.
  • Ēriks saņēma Nates roku ciešāk un veda pār pagalmu.
  • pārn. Mēs iejukām cilvēku straumē, tā mūs strauji ierāva sevī un veda līdz.
Stabili vārdu savienojumiBaru vest.
  • Baru vest — Pļaujot virzīties citiem pļāvējiem pa priekšu.
2.1.Pārvietojoties, parasti ejot, panākt, ka (dzīvnieks, parasti pavadā, valgā) seko, virzās līdzi.
PiemēriVest suni siksnā.
  • Vest suni siksnā.
  • Vest zirgu pavadā.
  • Vest zirgu pie kalēja.
  • ..mēs vedām Raibaļu taisni pa purvu. Māte gāja pa priekšu, turēdama govi pie valga, bet man bija tā jādzen.
  • Droši vien, ja man būtu kāds aprūpējams kaķis vai pastaigā vedams suns, man tas drīz vien būtu apnicis..
  • Es savam kumeļam Mūžam pāri nedarīju: Krāvu mazu vezumiņu, Pret kalniņu rokā vedu.
2.2.Virzīt (transportlīdzekli, parasti kuģi, laivu), braucot (ar to).
PiemēriVīranauda tikai ļoti vēlas kādreiz tomēr kļūt tāds kā viņi [kapteiņi] un arī vest kuģi caur jūras vārtiem...
  • Vīranauda tikai ļoti vēlas kādreiz tomēr kļūt tāds kā viņi [kapteiņi] un arī vest kuģi caur jūras vārtiem...
2.3.Virzīt (transportlīdzekli), parasti, velkot, arī stumjot (to) – par transportlīdzekļiem.
PiemēriTagad vairums velkoņu divu liellaivu vietā ved četras, daži - pat sešas.
  • Tagad vairums velkoņu divu liellaivu vietā ved četras, daži - pat sešas.
  • Ostas velkoņi lēni ved pa Daugavu lielo okeāna laineri.
2.4.pārn. Sekmēt (kā, kāda) gaitu, virzību.
PiemēriVisapkārt bija dziļa tumsa, un Ilzīti veda uz priekšu vienīgi nojauta, labā apkārtnes pazīšana..
  • Visapkārt bija dziļa tumsa, un Ilzīti veda uz priekšu vienīgi nojauta, labā apkārtnes pazīšana..
3.trans.; folkl. Precēt (sievu).
PiemēriEs pazinu to meitiņu, Ko vedīs šoruden: Ne tā dzied, ne runā, Bēdiņās vien staigā.
  • Es pazinu to meitiņu, Ko vedīs šoruden: Ne tā dzied, ne runā, Bēdiņās vien staigā.
4.trans.; mil. Veikt (militāras operācijas). Veicot militāras operācijas, vadīt (karaspēku, tā vienības, apakšvienības).
PiemēriVest rotu kaujā.
  • Vest rotu kaujā.
  • Kad viņš [virsaitis] stāstīja angļiem, ka aizvien vedis taisnīgus karus, ka nekad neesot uzbrucis kaimiņiem pirmais, Livingstons mēģināja oponēt - tā jau sakot ikviens virsaitis.
  • Lielais kursis vedīs karaspēku triecienā. Viņš pirmais uzlēks uz ienaidnieka cietokšņa sienas.
  • ..divpadsmit virsnieki veduši savus strēlniekus kaujā..
5.parasti 3. pers.; intrans. Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) – par maršrutu, trasi u. tml.
PiemēriŠoseja ved uz Rīgu.
  • Šoseja ved uz Rīgu.
  • Iela ved uz Daugavu.
  • Pāri upei ved tilts.
  • Pēdas ved uz meža pusi.
  • No šosejas veda zemes ceļš uz upes pusi..
  • ..atcerējos taku, kas starp kāpu joslu un apbūves gabaliem taisnā ceļā veda uz mūsmājām.
  • Parastais mūsu maršruts veda gar Lielupi līdz tās ietekai.
  • ..Imantas iedzīvotāji jau paguvuši pierast pie tramvaja maršruta, kura trase ved pāri jaunajam satiksmes pārvadam Jūrmalas gatves galā.
5.1.Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur) – par durvīm, kāpnēm u. tml.
PiemēriPakāpieni ved uz upi.
  • Pakāpieni ved uz upi.
  • Uz abām pusēm veda daudzas durvis.
  • No pagalma mazi vārtiņi veda dārzā, kas jau kuploja maija pirmajā zaļumā.
  • Kāpnes, kas ved lejā no zēnu guļamistabas, aiziet tālāk uz pagrabu.
  • Plats, it kā kāpšanai no pašas dabas radīts akmens veda klēts priekšā..
6.trans. Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
Piemēri..slāpdams pats pēc zinātniskas izglītības, kā viņš sacīja, un «gribēdams vest savus tautiešus pie gaismas», devies uz augstskolu, lai iegūtu lielāku izglītību.
  • ..slāpdams pats pēc zinātniskas izglītības, kā viņš sacīja, un «gribēdams vest savus tautiešus pie gaismas», devies uz augstskolu, lai iegūtu lielāku izglītību.
  • Būtiskais, bez kā nevar būt dzejas, ir dinamisks pārdzīvojums, kas ved apziņu uz savas attieksmes noskaidrošanu pret īstenības parādībām.
  • «Es vedīšu viņa nodomus galā - izrakšu Doles kanālu, aizdambēšu Daugavu un uzstādīšu vēja dzinējus visās Latvijas mājās.»
6.1.intrans.
PiemēriDarbs ceļ dzīvi. Darbs ved pie panākumiem..
  • Darbs ceļ dzīvi. Darbs ved pie panākumiem..
  • ..savrupība bieži ved pie pārsteidzīgiem lēmumiem..
6.2.pareti Vadīt (piemēram, saimniecību, pasākumu).
PiemēriPēdējos gados gan viss bija pārmainījies, jo pēc tēva nāves mājās bija palikusi par Izīdu vecāka māsa viena pati un nespēja vairs vest lielu saimniecību..
  • Pēdējos gados gan viss bija pārmainījies, jo pēc tēva nāves mājās bija palikusi par Izīdu vecāka māsa viena pati un nespēja vairs vest lielu saimniecību..
6.3.nevēl. Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
PiemēriVest sarakstus.
  • Vest sarakstus.
  • Vest rēķinus.
Stabili vārdu savienojumiVest (arī saukt) tiesas priekšā. Vest ap stūri. Vest bumbu. Vest lietu (arī prāvu).
Avoti: 8. sējums