vēsma
vēsma -as, s.
1.Lēna gaisa plūsma. Arī lēns vējš.
PiemēriNo dienvidu sasilušajām namu sienām plūst silta vēsma.
1.1.Smarža, kas izplatās kādā vidē, parasti vienlaikus ar šādu gaisa plūsmu, vēju.
PiemēriRudzu druvu un āboliņu lauku vēsma viņu mazliet atveldzina.
2.Pazīme, parasti jauna (piemēram, parādībai, norisei), kas ir samērā vāji izteikta.
PiemēriJaunās modes vēsmas.
Avoti: 8. sējums