vēsmojums
vēsmojums -a, v.
2.Paveikta darbība, rezultāts → vēsmot2.
PiemēriViņai patika īsie brīži pie apmeklētājiem aptiekā, te tomēr bija citas dzīves vēsmojums, kaut to atnesa tikai sīka lauku večiņa, kura nekādi nemācēja pateikt, kas viņai īsti kait..
Avoti: 8. sējums