vēsināties
vēsināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; pareti
1.Refl. → vēsināt1. Tikt vēsinātam.
PiemēriDeģa meita sēdēja un vēsinājās ar baltu drāniņu, arī viņa bija milzīgi sadancojusies.
- Deģa meita sēdēja un vēsinājās ar baltu drāniņu, arī viņa bija milzīgi sadancojusies.
- Aita piesieta ēnā zem kokiem, tekuļi vēsinās malkas šķūnīša sienmalē..
- Nogājām ar Edgaru līdz jūras malai, kur vēsinājās alus pudeles.
2.Refl. → vēsināt2. Tikt vēsinātam.
Avoti: 8. sējums