vēss
vēss -ais; s. -a, -ā
vēsi apst.
1.Tāds, kam ir mēreni zema temperatūra.
PiemēriVēss jūras vējš.
1.1.Tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni zema temperatūra.
PiemēriVēss pavasaris.
1.2.Tāds, kur ir mēreni zema temperatūra (par telpu, vietu, vidi). Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga mēreni zema temperatūra (par teritoriju).
PiemēriDienas bija karstas. Māte brīžam nesa no akas ūdeni un aplaistīja grīdu, lai istaba būtu vēsāka..
Stabili vārdu savienojumiVēss klimats.
1.3.Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
PiemēriCik manā istabiņā ir vēsi, Cik salti viņā un drūmi..
2.Saistīts ar mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu.
PiemēriPār muguru skrien vēsas tirpas. Pēkšņi jūtu, ka man kāds nejauki kniebj stilbos, un es bļaudams metos ārā no ūdens.
2.1.apst. Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
PiemēriBraucēju bija maz, mēs vienīgie atradāmies uz klāja. Zintrai kļuva vēsi, un viņa piesēdās man tuvāk.
2.2.Tāds, kas rada mērena vides aukstuma sajūtu (par krāsām).
PiemēriEgļu tumšais, svinīgais zaļums mijās ar priežu vēsāko, mazliet pelēcīgo zaļumu..
3.Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas. Arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
PiemēriCik pirmā [jaunava] bija ugunīga, vētraina un kustīga kā ūdenszāle, tik otra vēsa, atturīga..
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVēss smaids.
Stabili vārdu savienojumiAr vēsu (arī aukstu) prātu. Vēsa galva. Vēss saprāts.
Avoti: 8. sējums