vesties
vesties tikai 3. pers., vedas, pag. vedās; refl.; sar.
1.Risināties, īstenoties, arī veikties (par darbību, norisi u. tml.).
PiemēriBet ar bēdām un spīti tomēr darbs labi vedas, un, kad vēl tēvs uz kādu laiku aiziet no austuves, Annele dabūn [dabū] visas spolītes pilnas.
2.Būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību).
Piemēri..šo to uz klāja piekopjot, prāts vedas uz runāšanu..
Stabili vārdu savienojumiVedas domāt.
Avoti: 8. sējums