Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vēstnesis
vēstnesis -ša, v.
vēstnese -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus. Ziņnesis.
Piemēri..atsteidzās kāds vēstnesis un paziņoja, ka matroži nejauši uzdūrušies salas galvenajai dzīvības āderei - avotam..
2.Zīme, kas norāda uz (ko), parasti gaidāmu, iespējamu. Arī priekšvēstnesis.
PiemēriLabprāt un bieži viņi pieminēja nāvi un runāja, ka nespēks un miegs esot viņas vēstneši.
Avoti: 8. sējums