vēstīt
vēstīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Darīt (ko) zināmu mutvārdiem. Ziņot, stāstīt.
Piemēri«Viss ir kārtībā, kungs,» pienākušais sulainis vēstīja.
1.1.Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
PiemēriRakstnieks romānā vēstī, ka bijušas smagas kaujas.
1.2.intrans.
Piemēri..taisījos [rakstāmajā stāstā] vēstīt arī par tādiem cilvēkiem, kas raduši problēmas risināt no spēka pozīcijām.
1.3.divd. formā: vēstījošs Tāds, kas uzrakstīts, sacerēts stāstījuma veidā.
Piemēri..nav pieņemams poēmas nosaukuma lietojums visu dzejā rakstītu vēstījošu sacerējumu (dzejojumu) apzīmēšanai.. No vēstījošiem darbiem, kas rakstīti dzejas formā, jāmin romāns, stāsts vai novele vārsmās..
1.4.Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.).
Piemēri..laikraksti vēstīja, ka Zeravšanas ielejā notikusi neredzēta dabas katastrofa.
1.5.pārn. Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
PiemēriDirektors mita skolas ēkā iekārtotā dzīvoklī, īpatnējā podiņu krāsns vēl vēstīja par senajiem muižas laikiem..
1.6.intrans.
PiemēriStepes klajumos saglabājušies kurgāni vēsta par drūmajām senatnes lappusēm, par klejotāju lopkopju smago dzīvi.
Avoti: 8. sējums