vēstule
vēstule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts. Attiecīgais pasta sūtījums.
PiemēriPrivāta vēstule.
- Privāta vēstule.
- Apdrošināta vēstule.
- Oficiāla vēstule.
- Atplēst vēstuli.
- Vēstule nebija gara, tās rakstītājs, acīm redzot, sevi nenopūlēja ar plašiem sacerējumiem.
- Vēstule vecāsmātes rokās trīsuļo. Viņa to saloka un atkal atloka. Ieliek aploksnē un atkal izņem.
- Virtuvē Kasparmāte lūdz Ievu Ventspilī iemest vēstuli, kas domāta Rīgas mazbērniem. «No Ventspils ātrāk aizies, vai ne?»
- ..Māra ieklausījās, ka vēstuļu kastītē kaut kas noskrapst. Viņa pacēla galvu, tik agri taču pastniece nenāk.
Stabili vārdu savienojumiAtklāta vēstule. Iemest vēstuli.
- Atklāta vēstule — Vēstule, kuru publicē presē.
- Iemest vēstuli — Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
- Vēstuļu kastīte — Vēstuļkastīte.
Avoti: 8. sējums