šķeltne
šķeltne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Sprauga, plaisa (piemēram, priekšmetā).
Piemēri..pajumtē, rijas piebūvē, viens nieka gaismeklis - skaltura šķeltnē iespraustais priežu skals, kas deg, sīcoši lipinādams.
1.1.anat. Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
PiemēriAugšlūpas šķeltne.
2.Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
PiemēriVisas ceļa grūtības cēlās no mazajiem klinšu gabaliem.. Un, kas visnepatīkamākais, katrai no šīm šķeltnēm paši asākie stūri bija pagriezti augšup..
Avoti: 7-2. sējums