šķelties
šķelties šķeļos, šķelies, šķeļas, pag. šķēlos
1.parasti 3. pers. Refl. → šķelt1. Tikt šķeltam.
PiemēriDūmi augstu celsies, Dobji dunēs gaiss, Un tu pušu šķelsies, Akmens pelēkais.
- Dūmi augstu celsies, Dobji dunēs gaiss, Un tu pušu šķelsies, Akmens pelēkais.
- Koks, kas reiz vētrā pušu šķelies, Vairs ziedu dienas nepieredz...
- Redzējusi, kā, no augšas nākdama, pār veco ledu drāzusies pirmā straume. Kā sakustējušās un šķēlušās zilganās gāles, ar sāpīgu vaidu atvadīdamās no Randenes krasta.
- pārn. Kā ūdens šķeļas! Kā viļņi gar abām [kuģa] malām veļas!
2.parasti 3. pers.; ķīm. Refl. → šķelt2. Tikt, šķeltam.
PiemēriJa tauku vai ogļhidrātu organismā trūkst, tie sintezējas cits no cita vai arī no aminoskābēm, kuras rodas no uztura olbaltumvielām, tām šķeļoties gremošanas sulu fermentu ietekmē.
- Ja tauku vai ogļhidrātu organismā trūkst, tie sintezējas cits no cita vai arī no aminoskābēm, kuras rodas no uztura olbaltumvielām, tām šķeļoties gremošanas sulu fermentu ietekmē.
- Cukurs no gremošanas orgāniem ātri uzsūcas asinīs, bet ciete šķeļas lēni un lēni arī uzsūcas.
- Vitamīns [E] izturīgs paaugstinātā temperatūrā, bet šķeļas sārmainā vidē.
3.parasti 3. pers.; mat. Refl. → šķelt3. Tikt šķeltam.
PiemēriJa kopām A un B kopīgu elementu nav, tad.. teiksim, ka kopas A un B nešķēlās (saka arī, ka kopas A un B ir svešas jeb šķirtas).
- Ja kopām A un B kopīgu elementu nav, tad.. teiksim, ka kopas A un B nešķēlās (saka arī, ka kopas A un B ir svešas jeb šķirtas).
4.Refl. → šķelt4. Tikt šķeltam.
PiemēriJau manāms, ka sapulce pamazām atkal šķeļas divās pretišķās daļās, kurām grūti atrast kopēju valodu..
- Jau manāms, ka sapulce pamazām atkal šķeļas divās pretišķās daļās, kurām grūti atrast kopēju valodu..
- Rakstnieku grupas šķeļas un savā starpā cīkstējās..
- Tas ir neprāts - šai laikā šķelties pilsētniekos un lauciniekos..
Avoti: 7-2. sējums