Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šķelt
šķelt šķeļu, šķel, šķeļ, pag. šķēlu; trans.
1.Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
PiemēriŠķelt pagali.
1.1.divd. formā: šķelts Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgs robs vai robi (par organisma daļām).
PiemēriGurkstēdamas sniegā spiedās šķelto nagu šķautnes.
Stabili vārdu savienojumiŠķelta lapa.
1.2.pārn. Virzīties (kādā vidē), pārvarot (tās) pretestību. Izplatīties (kādā vidē).
Piemēri..velkoņi sāka svilpt un lēnā gaitā šķelt kanāla sudrabainos ūdeņus.
1.3.intrans.
Piemēri«Tur plosītos negaiss, šķeltu zibeņi un tev kļūtu bail.»
1.4.pārn. Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
PiemēriRucavas mežus šķeļ Klaipēdas šoseja.
2.parasti 3. pers.; ķīra. Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
PiemēriMikroskopiskie dziedzeri, kas izdala diennaktī 1,5-2,0 l kuņģa sulas, satur divu veidu šūnas - vienas izdala sālsskābi (0,5%), otras - fermentu pepsīnu, kas skābā vidē šķeļ olbaltumvielas.
3.mat. Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
PiemēriŠķelt konusu.
4.Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
PiemēriDevītais: Biedri, posts jums, ja jūs šķeļat Vienību!
5.Šķilt.
PiemēriLūdzu es laimei, lai dāvina kamanas žiglas, Kuras zem sliecēm pat putenī ugunis šķeļ..
Avoti: 7-2. sējums