šķilt
šķilt šķiļu; šķil, šķiļ, pag. šķīlu; trans.
1.Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
PiemēriVectēvs no krama šķiļ dzirksti.
- Vectēvs no krama šķiļ dzirksti.
- ..arvien biežāk jātnieku pakavi pret akmeņiem šķīla dzirkstis Rīgas ielās.
- pārn. Man tavi [dzimtā zeme] putni ausīs stabulēja Un apkārt bija stipru ļaužu cilts, Kas savu stiprumu man atdeva, cik spēja, Lai kļūstu krams, no kura guni šķilt.
- pārn. Šķil dzirksti, atmiņa, No gadu kramiņa..
- pārn. Sper, pērkon, šķil uguni, Sadedzini kunga riju!
Stabili vārdu savienojumiŠķilt valodu.
- Šķilt valodu idioma — Ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
1.1.pārn. Pēkšņi radīt (gaismu, parasti spilgtu).
PiemēriSpurgdamas gaisā uzvijās raķetes, šķildamas gaismas švīkas tumsā.
- Spurgdamas gaisā uzvijās raķetes, šķildamas gaismas švīkas tumsā.
- Rit un ripo saules ripa, Ugunīgas dzirkstis šķiļot..
1.2.pārn. Pēkšņi atstarot (mirdzamu) – par acīm.
PiemēriPiemiegtās acis šķīla šķelmīgās uguntiņas..
- Piemiegtās acis šķīla šķelmīgās uguntiņas..
- Kā čūskai lunkanam vajadzēja kļūt šim augumam un acīm dzirkstis šķilt.
Avoti: 7-2. sējums