šķilties
šķilties parasti 3. pers. šķiļas, pag. šķīlās; refl.
1.Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni). Strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
PiemēriBet viņš zina, ka tā būs. Vai gan citādi vīrs garajos zābakos, no kuru pakaviem tumsā šķiļas dzirkstis, ietu tik mierīgi agrajā rīta stundā pretī jūrai un darbam...
- Bet viņš zina, ka tā būs. Vai gan citādi vīrs garajos zābakos, no kuru pakaviem tumsā šķiļas dzirkstis, ietu tik mierīgi agrajā rīta stundā pretī jūrai un darbam...
- Kā ugunsliesma piepeši šķīlās gar Jāņa acīm..
- Kauja paliek kauja, bet tikai tur mēs tiekam pārbaudīti, kur šķiļas tērauds pret tēraudu, krams pret kramu.
- pārn. Strīda dzirkstis šķiļas starp mīlošiem cilvēkiem..
1.1.pārn. Rasties (par zibeni).
PiemēriBieži plosījās bargi pērkona negaisi. Zibeņi šķīlās ik pēc pāris sekundēm, un debesis laistījās vienās ugunīs.
- Bieži plosījās bargi pērkona negaisi. Zibeņi šķīlās ik pēc pāris sekundēm, un debesis laistījās vienās ugunīs.
- Jūra bangoja, satraukta līdz pašām dzīlēm, debesīs šķīlās zibeņi..
1.2.pārn. Tikt veikli, raiti teiktam, runātam (par vārdiem, runu, asprātībām u. tml.).
Piemēri..viņa vārdi [dusmās] šķiļas kā dzirksteles no krama.
- ..viņa vārdi [dusmās] šķiļas kā dzirksteles no krama.
- ..sākās jautras pārrunas. Valoda Lolitai šķiltin šķīlās, un drīz viņi [trīs jaunieši] trieca kā veci draugi.
- Skatoties izrādi, priecājamies, ka vingrāks nekā V. Vīgantes iepriekšējās lugās kļuvis dialogs, šķiļas asprātības un atjautas..
2.Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (parasti par putnu mazuļiem).
PiemēriCāļi šķīlās gluži kā sacenzdamies. Nākošajā dienā.. savus kaļķu sprostus bija atstājuši jau sešdesmit deviņi čiepstētāji.
- Cāļi šķīlās gluži kā sacenzdamies. Nākošajā dienā.. savus kaļķu sprostus bija atstājuši jau sešdesmit deviņi čiepstētāji.
- Daži putni, piemēram, plēsīgie, sāk perēt, tiklīdz izdēta pirmā ola - tiem mazuļi šķiļas ar starplaikiem.
- Reizi mūžā katram jāšķiļas no olas. Putniem tas ir zināms. Visiem. Visiem. Vistai pat.
3.Plaukt (par augu daļām, parasti par lapām, ziediem).
PiemēriOzoliem lapas šķiļas ilgi..
- Ozoliem lapas šķiļas ilgi..
- Šķiļas otrās un trešās lapiņas.
- ..Un kovārnis zilu aci Skatās garāmgājējas vaigā Un piešķiebtu galvu ieklausās, Vai nešķiļas apses skara...
3.1.Lobīties (no sēklapvalka) – parasti par kastaņiem.
Piemēri..rudenī uz melnā klona pakšķēdami krita kastaņi un, šķildamies ārā no savām spurainajām čaulām, jautri raudzījās pretī ar valgani brūnām acīm.
- ..rudenī uz melnā klona pakšķēdami krita kastaņi un, šķildamies ārā no savām spurainajām čaulām, jautri raudzījās pretī ar valgani brūnām acīm.
- Nu jau kastaņi šķiļas, laužas ārā no čaulas, - zālē nomestas, zvīļo sarkani brūnas saules.
4.Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
PiemēriPirmie piena zobi šķiļas 5-6 mēnešu vecumā..
- Pirmie piena zobi šķiļas 5-6 mēnešu vecumā..
- Kad bērnam šķiļas pastāvīgie zobi, jāseko, lai nebūtu atsevišķu zobu, zobu rindu un sakodiena anomāliju, tās laikus jāārstē.
Avoti: 7-2. sējums