šķilt
šķilt šķiļu; šķil, šķiļ, pag. šķīlu; trans.
1.Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
PiemēriVectēvs no krama šķiļ dzirksti.
Stabili vārdu savienojumiŠķilt valodu.
1.1.pārn. Pēkšņi radīt (gaismu, parasti spilgtu).
PiemēriSpurgdamas gaisā uzvijās raķetes, šķildamas gaismas švīkas tumsā.
1.2.pārn. Pēkšņi atstarot (mirdzamu) — par acīm.
PiemēriPiemiegtās acis šķīla šķelmīgās uguntiņas..
Avoti: 7-2. sējums