šķiesties
šķiesties šķiežos, šķiedies, šķiežas, pag. šķiedos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → šķiest1. Tikt šķiestam.
PiemēriSniegs šķiedās uz visām pusēm, egļu zari lūza zem autobusa riteņiem..
2.Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
PiemēriTagad bija grūti laiki un ar naudu tā nevarēja šķiesties. Jābūt apdomīgam un taupīgam.
Avoti: 7-2. sējums