šķiest
šķiest šķiežu, šķied, šķiež, pag. šķiedu; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm. Panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
PiemēriPakavi šķiež smiltis.
- Pakavi šķiež smiltis.
- Motors šķiež dūmus.
- ..līst, un tramvaji brauca, šķiezdami ūdeni.
- Šķiezdami šļakatas, pret laivas malu triecās viļņi..
- ..vējš, jaukdams dzirkstis ar dūmiem, šķieda tās pār ābeļu galotnēm..
- pārn. Kāpēc jāšķiež uzslavas pa labi un kreisi, tikko kāds jauns mākslas darbinieks guvis pirmos panākumus?
1.1.Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
PiemēriPusdienas paēdis, Aigars skrien uz darbnīcām, peļķes šķiezdams..
- Pusdienas paēdis, Aigars skrien uz darbnīcām, peļķes šķiezdams..
- ..ložu šaltis kapā dubļus un šķiež ūdens paltis..
1.2.Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
Piemēri..izšāvās raķete, šķiezdama visapkārt žilbinošu gaismu.
- ..izšāvās raķete, šķiezdama visapkārt žilbinošu gaismu.
- Visas varavīksnes krāsas, ko diena un saule šķiež mūsu acīs, mēnesnīca pārvērš trīsoši baltā sudraba spožumā.
- Dubultu rakstnieku stikla nama lifta telpa šķiež gaismu kā neizdegoša brīnumsvecīte..
2.Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
Piemēri..vienā no pils torņiem mirkšķina spoža gaisma. Praktiskie dāņi, nevēlēdamies šķiest naudu liekiem būvdarbiem, tornī ierīkojuši bāku.
- ..vienā no pils torņiem mirkšķina spoža gaisma. Praktiskie dāņi, nevēlēdamies šķiest naudu liekiem būvdarbiem, tornī ierīkojuši bāku.
- Līdzīgi izšķērdīgam bagātniekam viņš bija šķiedis savu mantu pa visiem pasaules vējiem, tagad to vairs nevarēja sadzīt kopā un atdabūt.
- «Es viņus izārstēšu, tad runāsim tālāk,» es vēl mēģināju novilcināt. - «Tā būs veltīga zāļu šķiešana,» man pateica, un viņus aizveda prom.
2.1.Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
PiemēriDzejnieks arī Kastaņolā jo drīz sev noteica dienas režīmu. Viņš nedrīkstēja veltīgi laiku šķiest.
- Dzejnieks arī Kastaņolā jo drīz sev noteica dienas režīmu. Viņš nedrīkstēja veltīgi laiku šķiest.
- Ar nesaliektu ķermeni daudz ērtāk strādāt, un nav jāšķiež velti enerģija ķermeņa noturēšanai šādā stāvoklī.
Avoti: 7-2. sējums