Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šķielacis
-ča, v.
-es, dsk. ģen. -ču, s.; sar.
Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
PiemēriTas bija mazs šķielacis ar dzeltenīgu seju..
Avoti: