šķiest
šķiest šķiežu, šķied, šķiež, pag. šķiedu; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm. Panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
PiemēriPakavi šķiež smiltis.
1.1.Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
PiemēriPusdienas paēdis, Aigars skrien uz darbnīcām, peļķes šķiezdams..
1.2.Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
Piemēri..izšāvās raķete, šķiezdama visapkārt žilbinošu gaismu.
2.Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
Piemēri..vienā no pils torņiem mirkšķina spoža gaisma. Praktiskie dāņi, nevēlēdamies šķiest naudu liekiem būvdarbiem, tornī ierīkojuši bāku.
2.1.Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
PiemēriDzejnieks arī Kastaņolā jo drīz sev noteica dienas režīmu. Viņš nedrīkstēja veltīgi laiku šķiest.
Avoti: 7-2. sējums