šķindēt
šķindēt parasti 3. pers., šķind, pag. šķindēja (retāk šķinda, 1. konj.); intrans.
Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
PiemēriŠķind karotes glāzēs.
Avoti: 7-2. sējums