Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šķelmis
šķelmis -mja, v.
šķelme -es, dsk. ģen. -mju, s.
Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
PiemēriFredis uzmanīgāk paskatījās māsā. Skatās mazā šķelme blēdīgām acīm, gan jau kaut ko atkal izdomājusi.
Avoti: 7-2. sējums