šķelt
šķelt šķeļu, šķel, šķeļ, pag. šķēlu; trans.
1.Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
PiemēriŠķelt pagali.
- Šķelt pagali.
- Šķelt akmeņus.
- Šķelt stieni.
- Šķelt skaidas no pagales.
- Mirdz [klucī] smalks šķiedru raksts, šķeļams visos virzienos. Var izšķaidīt plānas šķēpeles..
- «Atnācu zemenēs,» mazā pavicināja no šķeltām saknēm pītu groziņu.
- ..lāpsta biežāk un sirdīgāk šķēla ciņus un krāva tos gubās.
- No negludākām pagalēm varēs šķelt maigi degošus iekurus.
- sal. Ceļš sirdi un zemi kā ābolu šķeļ...
- pārn. Tās sāpes, kuras dvēseli man šķēla, Tās mani nogrūda un atkal cēla.
1.1.divd. formā: šķelts Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgs robs vai robi (par organisma daļām).
PiemēriGurkstēdamas sniegā spiedās šķelto nagu šķautnes.
- Gurkstēdamas sniegā spiedās šķelto nagu šķautnes.
- Garā, galā šķeltā mēle, ko ķirzaka izbāž no mutes, ir taustes orgāns.
Stabili vārdu savienojumiŠķelta lapa.
- Šķelta lapa bot. — Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
1.2.pārn. Virzīties (kādā vidē), pārvarot (tās) pretestību. Izplatīties (kādā vidē).
Piemēri..velkoņi sāka svilpt un lēnā gaitā šķelt kanāla sudrabainos ūdeņus.
- ..velkoņi sāka svilpt un lēnā gaitā šķelt kanāla sudrabainos ūdeņus.
- Daugavā ielecis, viņš spēcīgiem, gariem vēzieniem šķēla ūdeni.
- Ilga atmeta galvu, un smējās. Abas viņas rokas bija pārliktas laivas malai, un pirksti šķēla ūdeni.
- Tāli stari šķeļ sirmu tumsu, tāla dzīvība laužas no Galaktikas..
- Ne vindas čīkstoņas, Ne vēsa ūdens šļaksti, Ne sievu balsis Zilo gaisu šķeļ.
1.3.intrans.
Piemēri«Tur plosītos negaiss, šķeltu zibeņi un tev kļūtu bail.»
- «Tur plosītos negaiss, šķeltu zibeņi un tev kļūtu bail.»
1.4.pārn. Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
PiemēriRucavas mežus šķeļ Klaipēdas šoseja.
- Rucavas mežus šķeļ Klaipēdas šoseja.
- ..sākas Doles salas gals, kas straumi šķeļ divās daļās kā milzīgs ķīlis..
- Labo vaigu šķēla rēta, kas seju nepadarīja neglītu, bet gan piešķīra tai īpatnēju, paskarbu kareivisku skaistumu.
2.parasti 3. pers.; ķīra. Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
PiemēriMikroskopiskie dziedzeri, kas izdala diennaktī 1,5-2,0 l kuņģa sulas, satur divu veidu šūnas - vienas izdala sālsskābi (0,5%), otras - fermentu pepsīnu, kas skābā vidē šķeļ olbaltumvielas.
- Mikroskopiskie dziedzeri, kas izdala diennaktī 1,5-2,0 l kuņģa sulas, satur divu veidu šūnas - vienas izdala sālsskābi (0,5%), otras - fermentu pepsīnu, kas skābā vidē šķeļ olbaltumvielas.
- Cieti galvenokārt šķeļ tās gremošanas sulas, ko izdala aizkuņģa dziedzeris un zarnas.
3.mat. Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
PiemēriŠķelt konusu.
- Šķelt konusu.
4.Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
PiemēriDevītais: Biedri, posts jums, ja jūs šķeļat Vienību!
- Devītais: Biedri, posts jums, ja jūs šķeļat Vienību!
- «Hartmanis.. ir intrigants un pļāpa. Aizmuguriski dažu nopeldams, citu velti lielīdams, viņš šķeļ kolektīvu..»
5.Šķilt.
PiemēriLūdzu es laimei, lai dāvina kamanas žiglas, Kuras zem sliecēm pat putenī ugunis šķeļ..
- Lūdzu es laimei, lai dāvina kamanas žiglas, Kuras zem sliecēm pat putenī ugunis šķeļ..
- pārn. Saule lēni ceļas augstāk, rasa vizuļo, un vēsie pilieni šķeļ zaļas, zilas, sarkanas un zelta dzirkstis.
- pārn. Drīz noprotu: lielākie [skolēni] jau ir īsti ģimnāzisti, sarokojas, šķeļ jokus.
- pārn. Pēc Cimzes runā Kronvaldu Atis. Šķeldams ugunīgus vārdus, kā no krama dzirkstis, Kronvalds protestē pret Cimzes apgalvojumu.
Avoti: 7-2. sējums