šķindēt
šķindēt parasti 3. pers., šķind, pag. šķindēja (retāk šķinda, 1. konj.); intrans.
Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
PiemēriŠķind karotes glāzēs.
- Šķind karotes glāzēs.
- Lāpstas šķind pret oļiem.
- Zvani šķind.
- Aiz muguras noklaudz durvis, šķind spaiņi; droši vien tā ir Milda, kas iet uz aku pēc ūdens.
- Tie, kas bija lieli ēdāji, jau sen kāri noklausījās, kā mājās šķinda trauki..
- Ansis klausījās: vai nedzird zobenus šķindam, vai neatskan šāvieni?
- Nams šķiet līgojamies, grīda sīki dreb, šķindēdamas birst pēdējās atlikušās rūtis logos.
- pārn. Es gribu, lai smiekli šķind gaiši un dzidri Kā trejdekšņi senajos Līvzemes godos.
Avoti: 7-2. sējums