šķirīgums
šķirīgums -a, v.; parasti vsk.; pareti
Vispārināta īpašība → šķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUn, lai gan, šo [slidošanas] sportu tie visvairāk piekopa, skriedami uz vienas kājas, otrai noderot te par stūri, te par šķirīguma piešķīrēju, bija ko redzēt, kādu ātrumu tie sasniedza, bezdelīgu būtu varējuši panākt.
Avoti: 7-2. sējums