Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šņukurēt
šņukurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans.; sar.; niev. Šņakarēt1.
PiemēriSivēns šņukurē apgāztā.. spaiņa izlijušās atliekas.
1.1.intrans.
PiemēriRakstīt gan nedrīkstētu, ko tu zini, kā cenzūra šņukurē.
2.parasti 3. pers.; intrans. Šņakarēt2.
Avoti: 7-2. sējums