Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šņukstēt
šņukstēt šņukstu, šņuksti, šņukst, pag. šņukstēju; intrans.
Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
PiemēriSkaļi šņukstēt.
Avoti: 7-2. sējums