Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šņirkstoņa
šņirkstoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šņirkstēt.
Piemēri..no ielās uzstādītiem spēcīgiem skaļruņiem skanēja magnetofona lentē ierakstīta ripzaģa šņirkstoņa un džinkstoņa.
Avoti: 7-2. sējums