šņīpa
šņīpa -as, s.; sar.
Svītra. Arī rieva.
PiemēriBet viņa tomēr vēlreiz saņēmās un noliecās zemu, zemu pār burtnīcu. Saprast viņa tur vairs nekā nesaprata - melnie burti un sarkanās šņīpas savijās vienā neatšķetināmā kustošā ņudzeklī.
Avoti: 7-2. sējums