Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šņikt
šņikt izsauk.
Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
PiemēriPa ceļam uz burkāniem viņš atvāž salieceni. Līdz burkāns no zemes laukā - šņikt! - laksts tam nost.
Avoti: 7-2. sējums