šņerkstēt
šņerkstēt parasti 3. pers., šņerkst, pag. šņerkstēja; intrans.
Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriVilciens nevarēja un nevarēja apstāties. Riteņi šņerkstēja, čīkstēja un kauca.
- Vilciens nevarēja un nevarēja apstāties. Riteņi šņerkstēja, čīkstēja un kauca.
Avoti: 7-2. sējums