šņerkstēt
šņerkstēt parasti 3. pers., šņerkst, pag. šņerkstēja; intrans.
Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriVilciens nevarēja un nevarēja apstāties. Riteņi šņerkstēja, čīkstēja un kauca.
Avoti: 7-2. sējums