šņarkstēt
šņarkstēt parasti 3. pers., šņarkst, pag. šņarkstēja; intrans.
Radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriViņa caur savām vingrajām rokām izlaiž klēpi pēc klēpja [saulgriežu], kuri pazūd šņarkstēdami mašīnas dzelžainajos zobos.
Avoti: 7-2. sējums