šņāpt
šņāpt šņāpju, šņāp, šņāpj, pag. šņāpu; trans.; sar.
1.Griezt1.
PiemēriŠņāpt diegu.
1.1.intrans.
Piemēri..[Mikiņš] izmeklē prāvāku skaidu, atvāž aukliņā piesieto nazi un sāk griezt. Māte brīdina: «Neiešņāp atkal pirkstā!» - «Nešņāpšu vis. Neesmu mazais bērns.»
2.Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
PiemēriViņš.. ar nūjas galu nikni šņāpa granti burtus.
2.1.Rakstīt, parasti ātri, pavirši.
PiemēriŠņāpt parakstu.
2.2.Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu).
Avoti: 7-2. sējums