Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
griezt1
griezt [griẽst] griežu, griez, griež, pag. griezu; trans.
1.Virzīt pa apli, ap kādu asi.
PiemēriGriezt tecīlu.
  • Griezt tecīlu.
  • Ieva iedrāzās automāta būdā un grieza telefona ripu..
  • Lielais Andrs kājās stāvēdams, grožu līkumu ap galvu griezdams, atbrauca ar seka vezumu..
  • pārn. ..kaķis griež savas dzirnaviņas.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi (piemēram, par parādībām dabā).
PiemēriŪdens griež turbīnas.
  • Ūdens griež turbīnas.
  • ..palu ūdens grieza dzirnu ratu..
  • Vējš griež ratiņu kā vējsudmaliņas; ritenis rūc, un Jānītim jautri apakšā.
1.2.Virzīt virpuļveida kustībā (parasti par vēju).
PiemēriAtkal skarbi rudens vēji kauc, Griežot gaisos veco lapu grīstis.
  • Atkal skarbi rudens vēji kauc, Griežot gaisos veco lapu grīstis.
  • Ass vējš grieza sniega mutuļus.
  • Brāzmains rudens vējš.. purina kokus, atrauj un griež virpulī zeltainas lapas.
Stabili vārdu savienojumiGriezt debesis un zemi kopā.
1.3.Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā.
Piemēri..Juris dodas.. meitu baram cauri taisni pie Dārtes un griež to, kamēr muzikants apklust..
  • ..Juris dodas.. meitu baram cauri taisni pie Dārtes un griež to, kamēr muzikants apklust..
  • Pāri riņķoja viegli. Spēcīgi puiši.. grieza ap sevi meitas mūzikas taktī.
1.4.Strauji riņķojot, dejot (kādu deju).
PiemēriGriezt valsi.
  • Griezt valsi.
  • Ņem, bāliņ, līgaviņu, Dančos vien nelūko: Kura viegli danci grieza, Tā griež grūti dzirnaviņas.
  • Pēc gadiem traku polku griežu..
2.Mainīt (kā) stāvokli, virzienu.
PiemēriViņi iedarbina motoru un griež laivu atpakaļ uz pilsētu.
  • Viņi iedarbina motoru un griež laivu atpakaļ uz pilsētu.
2.1.Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi»: vērst (uz pretējo pusi).
PiemēriGriezt sienu apkārt.
  • Griezt sienu apkārt.
  • Griezt cimdu otrādi.
  • Griezt mēteli uz otru pusi.
Stabili vārdu savienojumiGriezt apkārt (visas malas).
2.2.Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru. Grozīt.
PiemēriGriezt vēstuli rokās.
  • Griezt vēstuli rokās.
  • Rakstā viņš iemeta tikai paviršu mirkli, bet zīmogu aplūkoja pamatīgi, papīru pirkstos riņķi griezdams un iestādes nosaukumu burtodams.
2.3.Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
PiemēriGriezt kolonnu atpakaļ.
  • Griezt kolonnu atpakaļ.
  • Griezt lopus uz māju pusi.
  • Griezt zirgu pa labi.
  • Pēc brokasta govis tiek grieztas gar kalna malu atpakaļ uz purvu.
  • Viņš notvēra tēvu pagalmā, kad tas jau grieza zirgu uz ceļa.
  • pārn. ..Visu dzīvi griež jaunās sliedēs Bargais septiņpadsmitais gads.
Stabili vārdu savienojumiGriezt ceļu. Griezt par labu.
3.Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, priekšmetu).
PiemēriGriezt ieročus pret ienaidnieku.
  • Griezt ieročus pret ienaidnieku.
  • Stūrmanis visu nakti griež kuģa pīķi pret vilni, lai mūs neapgāztu un neierautu satrakotās jūras dzīlēs.
3.1.Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, skatienu, seju).
PiemēriGriezt seju pret sauli.
  • Griezt seju pret sauli.
  • Ar ilgām dziestošās acis griež Uz augšu vārgie un bālie..
  • Katrs vēja pūtiens, kurš vēdina viņas sirmās matu šķipsnas, griež viņas skatienu pāri ciemam uz jūru.
3.2.Virzīt (uz kādu tematu, jautājumu, piemēram, runu).
PiemēriGusts ienācis un apsveicinājies sāka.. valodu griezt uz nupat nobeigto sēju..
  • Gusts ienācis un apsveicinājies sāka.. valodu griezt uz nupat nobeigto sēju..
3.3.sar. Virzīt, vērst (uz ko uzmanību).
PiemēriKārlis pirmais palēnina soļus, lai nebūtu piepeši jāapstājas un tā jāgriež uz sevi uzmanība.
  • Kārlis pirmais palēnina soļus, lai nebūtu piepeši jāapstājas un tā jāgriež uz sevi uzmanība.
4.Tinot, vijot veidot (ko).
PiemēriGriezt virvi.
  • Griezt virvi.
  • Griezt cigāru.
  • Jānis.. sniedzas pēc tabakas un griež rūpīgi un apdomīgi no kāda plāna papīra smēķi.
  • pārn. Patiesībā zāģētavas dūmenis pats nemaz nebij nikns... viņš tā pat kā diendienā nesteigdamies grieza savu pelēko grīsti, tikai paretam izmezdams ar kādu biezāku dūmu mutuli.
4.1.Veidot, vīt lokā, aplī, spirālē.
PiemēriGriezt ūsas.
  • Griezt ūsas.
  • Griezt (arī sagriezt, (sa)vīt, (sa)ritināt) gredzenā
4.2.(Iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
PiemēriViss iekštelpu iekārtojums - grieztās riņķa kāpnes uz augšējo stāvu tornī, kamīns, brūnās ozola paneļu sienas zālēs.. - viss pa vecam, viss tāpat rūpīgi apkopts.
  • Viss iekštelpu iekārtojums - grieztās riņķa kāpnes uz augšējo stāvu tornī, kamīns, brūnās ozola paneļu sienas zālēs.. - viss pa vecam, viss tāpat rūpīgi apkopts.
  • ..Nu ir vaļa pelītēm Astes griezt gredzenā.
  • pārn. Uguns stiepjas un stiepjas garumā un, melnus dūmu mākoņus griezdama, steidzas pretim skrejošo ļaužu līnijai.
  • pārn. ..melnus dūmu mutuļus pa gaisu griezdama, tuvojas lokomotīve.
4.3.Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
PiemēriMums mājās dobē agrie kāposti jau grieza galviņas, bet arī nezāles bija stipri sakuplojušas.
  • Mums mājās dobē agrie kāposti jau grieza galviņas, bet arī nezāles bija stipri sakuplojušas.
  • ..agrīnie lini jau sāka griezt galus sprogās.
5.Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni.
PiemēriGriezt palagu pēc skalošanas.
  • Griezt palagu pēc skalošanas.
  • Griezt salijušas drēbes.
5.1.Savienojumā ar «nost», «ārā», «laukā»: stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
Piemēri..viņš uzmeta acis zēna glābējam, kas bija novilcis virsbikses un grieza nost lieko ūdeni.
  • ..viņš uzmeta acis zēna glābējam, kas bija novilcis virsbikses un grieza nost lieko ūdeni.
6.sar. Veikt (ko), strādāt (ar plašu vērienu).
Piemēri«Es jau ar mežiem griežu lielas lietas, un koku fabrika arī man labi strādā,» Nagainis [rūpnieks] iesāka savu ielenkšanas gājienu.
  • «Es jau ar mežiem griežu lielas lietas, un koku fabrika arī man labi strādā,» Nagainis [rūpnieks] iesāka savu ielenkšanas gājienu.
  • Cukuriņš: Kas ir mana fotodarbnīca, salīdzinot ar tiem darba apjomiem, kādus mēs griežam kolhozā!?
Stabili vārdu savienojumiGriezt krūtis (arī zobus) pretī.
Avoti: 3. sējums