griezt2
griezt [griêzt] griežu, griez, griež, pag. griezu.
1.trans. Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā. Arī sasmalcināt.
PiemēriGriezt papīru.
- Griezt papīru.
- Griezt drēbi.
- Griezt ziedus.
- Andrs dziedādams grieza lapainos zarus un vilka čupā, acīm redzami, būdu gribēja taisīt..
- Ģimenes galva.. ar asu dunci grieza no lielā rupjmaizes klaipa apaļas šķēles..
Stabili vārdu savienojumiGriezt (arī izgriezt) pogas (ārā).
- Griezt (arī izgriezt) pogas (ārā) sar. — Būt pārākam. Pārspēt.
1.1.intrans. Būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem).
PiemēriŠķēres labi griež.
- Šķēres labi griež.
- Nazis negriež.
1.2.Zāģēt (kokmateriālus).
PiemēriKokus grieza spēcīgs elektriskais zāģis, grieza viegli, un rupjie skaidu putraimi kā ūdens strūkla šļācās no koksnes.
- Kokus grieza spēcīgs elektriskais zāģis, grieza viegli, un rupjie skaidu putraimi kā ūdens strūkla šļācās no koksnes.
- ..strādājot vienīgi gateris, griezdams dēļus izpostīto vasarnīcu atjaunošanai.
- Baļķu zāģis koku griež vienā virzienā, tas ir uz leju.
1.3.parasti divd. formā: griezts. Ar ko asu radīt (ievainojumu, brūci).
PiemēriGriezta brūce izveidojas, iegriežot ar asu priekšmetu.. Šādas brūces malas ir gludas, un brūce stipri asiņo.
- Griezta brūce izveidojas, iegriežot ar asu priekšmetu.. Šādas brūces malas ir gludas, un brūce stipri asiņo.
1.4.intrans. Griezt pirkstā.
1.6.Arot šķelt (piemēram, augsni).
PiemēriPelēku rugāju klātos laukus grieza arklu lemeši. Zemes šķēles tik tikko smaržoja..
- Pelēku rugāju klātos laukus grieza arklu lemeši. Zemes šķēles tik tikko smaržoja..
- Ir sauss uz kalnu mugurām, Un traktors, rāpdamies pār tām, Griež rudo lauku taisnās vagās.
- ..dienu un nakti traktors loba tukšos laukus, un spīdīgie lemeši griež rudens arumus.
1.7.Pļaut.
PiemēriTrešo vālu griezdams, arī priekšstrādnieks klusu lādējās: Bramanis malu izgramstījis robu robiem, kā to lai noņem, ka pavāls nepaliktu apakšā.
- Trešo vālu griezdams, arī priekšstrādnieks klusu lādējās: Bramanis malu izgramstījis robu robiem, kā to lai noņem, ka pavāls nepaliktu apakšā.
- Manas dziesmas - kā putnēni mazi Neprot vēl aizlidot tālu. Viņas tur, Kur izkaptis pļavās griež vālus..
- Mēs ar vectēvu griezām līci. Zāle bij diezgan jauna un mīksta.
1.8.pārn. Peldot vai lidojot šķelt (ūdens virsmu, gaisu).
PiemēriKuģa priekšgals griež viļņus.
- Kuģa priekšgals griež viļņus.
1.9.pārn. Virzīties caur (ko) – par gaismas stariem.
PiemēriProžektoru gaisma griež tumsu.
- Prožektoru gaisma griež tumsu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
PiemēriAukla griež delnā.
- Aukla griež delnā.
- Spaiņa stīpa sāpīgi griež rokā.
2.1.pārn. Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
PiemēriSpožā gaisma griež acīs.
- Spožā gaisma griež acīs.
2.2.pārn. Izraisīt nepatīkamus pārdzīvojumus.
PiemēriLīzei sāpīgi grieza tēva nicinājums.
- Līzei sāpīgi grieza tēva nicinājums.
3.trans. Virzoties (pa cietu virsmu), daļēji vai pilnīgi šķelt (to).
PiemēriAr slidām griezt ledu.
- Ar slidām griezt ledu.
- «Kādi zirgi! Kādus vezumus ar akmeņiem krauj! Riteņi griež ceļu līdz rumbām!»
4.trans. Ar asu rīku veidot (priekšmetu).
PiemēriGriezt koka rotaļlietas.
- Griezt koka rotaļlietas.
- Gribas atkal aiz arkla Just, kā pakalni briest, Un no sidraba kārkla Ganu stabuli griezt.
- Japāņu meistaru ziloņkaulā grieztais papīrnazis gulēja pār galdu kā rotaļīgs pasaku prinču zobens.
- Ne no katra koka var svilpes griezt.
4.1.Ar asu rīku veidot (attēlu, ornamentu) kādā virsmā. Gravēt.
PiemēriĀziju atgādina.. gaumīgie pasažieru ostas vārti ar kokā grieztiem austrumnieciskiem rakstiem.
- Āziju atgādina.. gaumīgie pasažieru ostas vārti ar kokā grieztiem austrumnieciskiem rakstiem.
4.2.Ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā.
PiemēriGriezt nūjā robus.
- Griezt nūjā robus.
5.trans. Savienojumā ar «nost», «klāt» u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
Piemēri«Bet ko tad nu iesāksim?» Irma turpināja. «Trīsdesmit hektāru mums griezīšot nost. Iztiec nu ar otriem trīsdesmit!»
- «Bet ko tad nu iesāksim?» Irma turpināja. «Trīsdesmit hektāru mums griezīšot nost. Iztiec nu ar otriem trīsdesmit!»
6.parasti 3. pers.; intrans. Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (parasti par griezi).
PiemēriPie debesīm atmirdzēja retas zvaigznes. Kaut kur aiz upes grieza vientuļa grieze.
- Pie debesīm atmirdzēja retas zvaigznes. Kaut kur aiz upes grieza vientuļa grieze.
- Abos upes krastos nepārtraukti grieza griezes, niedrēs savus lukturīšus bija izkāruši jāņtārpiņi..
- Rasainajā pļavā kā ar izkapti grieza grieze..
Stabili vārdu savienojumiGriezt (arī cirst u. tml.) robu. Griezt (arī griezties, biežāk durties) sirdī.
- Griezt (arī cirst u. tml.) robusar. — Radīt izdevumus. Radīt zaudējumus.
- Griezt (arī griezties, biežāk durties) sirdī — Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Griezt (arī kost) kaulā — Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
- Griezt kā ar nazi (arī ar nažiem), arī griezt kā nazis — Izraisīt asas sāpes, mokošu pārdzīvojumu.
- Griezt makā (robu)sar. — Nodarīt materiālus zaudējumus.
- Griezt zobus — 1. Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).2. Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- Griež (arī griežas) ausīs — Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
Avoti: 3. sējums