šņaukāties
šņaukāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Vairākkārt šņaukt1. Šņaukāt (1).
PiemēriKārlis.. bieži šņaukājās ar milzīgu troksni, pēc kārtas aizspiezdams ar īkšķi te vienu nāsi, te otru..
2.Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas). Šņaukāt (2).
Piemēri..viņi sprauslāja, kāsēja un šņaukājās. Beidzot uzrausās krastā un palūkojās apkārt.
2.1.Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
PiemēriMuša [suns], apsēdies uz celiņa pie Vildes-Mežnieces kājām, šņaukājās, likās, ka suns raudātu.
3.sar. Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāt (3).
Piemēri..neko lielu viņš vis nešņaukājas, kad jālien iekšā segtā jūras liellaivā,.. kas ož pēc siļķēm un sarūsējušas dzelzs.
Avoti: 7-2. sējums