šņākulīgs
šņākulīgs -šis; s. -a, -ā
šņākulīgi apst.
Tāds, kurā rodas samērā vienmērīgs, šņācošs troksnis (par norisi, darbību).
Piemēri..[pravietis] šņākulīgi ierunājās, skaņas degunā viļādams..
Avoti: 7-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis