Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šņaksts
šņaksts -a, v.
Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
Piemēri..viņš.. izdzirda cīņas troksni - ņurdieņus, kaucienus, sacirstu zobu šņakstus.
Avoti: 7-2. sējums