Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šņākot
šņākot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Šņākāt1.
PiemēriMājās pārnācis, es nogaidīju, kamēr visi aprima. Tagad mani skolnieki jau šņāko.
2.parasti 3. pers. Šņākāt2.
PiemēriBiezajā tumsā šņākoja koki..
3.parasti 3. pers. Šņākāt3.
Piemēri..pēc divdesmit minūtēm aties vilciens. Stiprāk sāka šņākot lokomotīve, augstāk cēlās dzirkstis..
Avoti: 7-2. sējums