šņākot
šņākot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Šņākāt1.
PiemēriMājās pārnācis, es nogaidīju, kamēr visi aprima. Tagad mani skolnieki jau šņāko.
- Mājās pārnācis, es nogaidīju, kamēr visi aprima. Tagad mani skolnieki jau šņāko.
- Kaķenīte izcēla kūkumu un bargi šņākoja..
2.parasti 3. pers. Šņākāt2.
PiemēriBiezajā tumsā šņākoja koki..
- Biezajā tumsā šņākoja koki..
- ..Mežs gan klusi šalks, gan šņākos, vētras ļodzīts..
3.parasti 3. pers. Šņākāt3.
Piemēri..pēc divdesmit minūtēm aties vilciens. Stiprāk sāka šņākot lokomotīve, augstāk cēlās dzirkstis..
- ..pēc divdesmit minūtēm aties vilciens. Stiprāk sāka šņākot lokomotīve, augstāk cēlās dzirkstis..
- Kā senis darba vīram Rokās izkapts šņākos.
Avoti: 7-2. sējums