Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šņākoņa
šņākoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šņākt1.
PiemēriIlgi viņš, ar lielu šņākoņu, vilka dvašu pa muti iekšā un pūta pa degunu ārā..
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šņākt2.
PiemēriVēja šņākoņa.
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šņākt3.
PiemēriPlēšu šņākoņa.
Avoti: 7-2. sējums