Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šņakāties
šņakāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; sar.
Šņakāt1.
PiemēriViņa.. sadeva puikam pa pirkstiem, tas bija piegājis pie kūku šķīvja un sācis šņakāties.
Avoti: 7-2. sējums