šņakarēt
šņakarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans.; sar.; niev. Meklēt. Arī uzzināt, okšķerēt.
Piemēri..sākuši šņakarēt, kādas grāmatas īsti meža Grāmatnieks lasot un kāpēc nekad neesot redzams ne baznīcā, ne krogā..
2.parasti 3. pers.; intrans. Ošņāt, ostīt (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns šņakarē paklētē.
Avoti: 7-2. sējums