šņabot
šņabot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Dzert degvīnu.
PiemēriTraktoru viņam bija noņēmuši par biežu draudzēšanos ar pudeli. Bet Janka saprot, ka sodīts viņš nevis tāpēc, ka viņš ir Janka, bet gan par to, ka bieži šņabojis.
Avoti: 7-2. sējums