šņabis
šņabis -bja, v.; sar.
1.Degvīns.
PiemēriGroku viņš negribēja, šņabi gan dzēra labprāt un Oša alu arī..
Stabili vārdu savienojumiZirgu šņabis.
1.1.Trauks (piemēram, glāze vai pudele) ar degvīnu.
Piemēri«Vakar ar Paulu izdzēru kādas pudeles alus un kādus šņabjus - kam no tā tikusi skāde?»
Avoti: 7-2. sējums