šņāciens

šņāciens -a, v.

1.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → šņākt₁.

PiemēriNikns šņāciens.

2.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → šņākt₂.

PiemēriAtskan šņāciens, it kā tvaiks skrietu cauri vārstuļiem. Atkal ciematā ūdensvads nestrādā tā, kā vajadzētu...

3.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → šņākt₃.

PiemēriNedzird sarunas, tikai darba rīku šņācienus un krītošo lapotņu šalkšanu.

Avoti: 7-2. sējums