Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šņākāt
šņākāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt1.
PiemēriVecais Āķis tā savādi šņakāja un meklēja atkal pēc pīpes gultas galā.
2.parasti 3. pers. Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt2.
PiemēriVējš šņākā.
3.parasti 3. pers. Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt3.
PiemēriĀrā šņakāja lokomotīve, vagonus stumdīdama.
Avoti: 7-2. sējums