Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šņiku
šņiku izsauk.; parasti savienojumā «šņiku, šņaku».
Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
PiemēriJauni puiši sienu pļāva, Trīs kažoki mugurā, izkaptiņa šņiku šņaku, Kažociņi briku brāķu.
Avoti: 7-2. sējums