šņirkstēt
šņirkstēt parasti 3. pers., šņirkst, pag. šņirkstēja; intrans.
1.Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriŠķēres šņirkst.
1.1.Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
PiemēriNakts sals bija valgajai zemei pārvilcis plānu ledus kārtiņu, kura šņirkstēja un grabēja zem kājām.
Avoti: 7-2. sējums