šūna
šūna -as, s.
1.biol. Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
PiemēriŠūnas centrs.
Stabili vārdu savienojumi
2.biškop. Veidojums, kurš sastāv no šūniņām (2) divās plāksnēs, kam pamati balstās pret kopēju vidussienu, un kurā bites novieto barību, audzē perus.
PiemēriBites un kamenes ievāc medu un novieto to īpašās vaska šūnās. Ziemā un agrā pavasarī, kad vēl nav ienesuma, bites šo medu izmanto barībai.
Stabili vārdu savienojumiŠūnu medus.
3.Vielas, priekšmeta u. tml. uzbūves pamatelements, kam parasti ir raksturīga noteikta regulāra forma.
PiemēriLīdzīgi zvejas vadam cietas vielas kristāls sastāv no daudzām vienādām elementārajām «acīm», ko cietvielu fizikā sauc par šūnām.
4.tehn. Skaitļošanas tehnikā — atmiņas elementu grupa vai datu nesēja zona, kam piešķirts noteikts kārtas numurs.
5.tehn. Radiotelefonijā — apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle.
6.Šūniņa3.
PiemēriNo palīgstrādnieka.. izauga zellis Roberts Caune, kas ar meistara Ziemeļa starpniecību drīz iestājās spiestuves nelegālajā komjauniešu šūnā.
Avoti: 7-2. sējums