Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šūnains
šūnains -ais; s. -a, -ā
šūnaini apst.
Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas šūnas (3).
PiemēriŠūnains akmens.
  • Šūnains akmens.
  • Šūnainā gumija.
  • Šūnainais betons.
  • Labu šūnaino keramiku iegūst saiņota veidnēs, tomēr šis paņēmiens nav ekonomiski izdevīgs. Tādēļ šūnaino izstrādājumu nozarē jāturpina darbi par racionālākas ražošanas tehnoloģijas izstrādāšanu.
  • Pumeks ir šūnains, porains, ļoti viegls vulkānisks pelēkas krāsas iezis.
Avoti: 7-2. sējums