Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šunelis
šunelis -ļa, v.
Dem. → suns1. Neliels, arī jauns suns.
PiemēriKādam skolas kaimiņam bija šunelis - tāds applucis kucēns, kuram tomēr bija skaļa balss.
Avoti: 7-2. sējums