šunelis
šunelis -ļa, v.
Dem. → suns1. Neliels, arī jauns suns.
PiemēriKādam skolas kaimiņam bija šunelis - tāds applucis kucēns, kuram tomēr bija skaļa balss.
- Kādam skolas kaimiņam bija šunelis - tāds applucis kucēns, kuram tomēr bija skaļa balss.
- ..mazais šunelis Tupsis, uz kupenas parāpies, bailēs drebēdams, rej un smilkst.
- Te pēkšņi vīrs ieraudzīja sev līdzās melnbaltraibu sīku šuneli, kurš, luncinādams strupo ēsti, apošņāja viņa kāju.
Avoti: 7-2. sējums